LATVIJAS ERUDĪTU LĪGAS PAGAIDU INFORMĀCIJAS LAPPUSE
Viesu grāmata |
Rīga, 6.XI. Kaut kur Pārdaugavā Ups, tas nu reiz ir noticis – Latvijas Erudītu Līga ohlokrātijas* diktatūras apstākļos pārgājusi uz konspiratīvās cīņas metodēm. Lozungu “Sapere aude!”**, ko savulaik sludināja intelekta attīstības apoloģēti, nomainījis “Conspiro – spero”***. Gaidāms, ka nākošais pasākums notiks 11.decembrī, t.i. kā pieklājas – otrajā sestdienā. Tajā saskaņā ar likumu jāpārvēl LEL vadība, kas diezi vai izsauks īpašas grūtības: tie krēsli nu nekādā ziņā nav tie, par kuriem notiktu karsta cīņa. Ja nerēķina pēdējā laikā vairāk kā apšaubāmo prestižu, tad statuss iekš LEL ir tikai problēmu avots. Pavisam LEL ir 59 biedri, kuru skaits gan pašlaik nedaudz pieaug. Lai arī potenciālie jaunbiedri spirinājās ar rokām un kājām pretī, apgalvojot, ka viņi neko nejēdzot, tas nevienam no apkārtējiem nelikās pietiekami nopietns iemesls, lai viņi nekļūtu par oficiāliem erudītiem. Ak jā, bija arī kārtējās sacensības. Šajos datumu un vietu kukuriņos ap pusi parasto dalībnieku izvēlējās neierasties, nespēdami atbrīvoties. Trūka, piemēram, Veidemaņa un Zača. Uzdevumi attiecās uz latvju literatūru, atkal tika piesauktas Atēnu OS un POS, krustvārdu mīkla un pēc tam liela kolektīva maza izvarošana – Sūna bija atstiepis savu iemīļoto izklaidi, to jesķ ciparu spēles. Lai gan savulaik šādi ar erudīciju nekādi nesaistīti matemātiski uzdevumi (kuri prasa erudīcijai pilnīgi pretēju pocesu, t.i.domāšanu) LEL bija visai bieži, pa šo laiku visi bija aizmirsuši, kā tas notiek, un jutās piesmieti savās erudītākajās jūtās. Tiesa gan, protestēt pa īstam neviens nesāka, jo kādreiz likt lietā savas smadzenes tomēr ir veselīgi pat erudītam. No otras puses, es jau sāku prātot, vai neatstiept uz nākamo pasākumu pāris galda hokejus – arī intelektuāla izprieca, galu galā… * Ohlokrātija – pārvaldes foma, kurā valdošie personāži pilnībā pakļaujas tumsonīgo tautas masu prasībām. ** Sapere aude – “Uzdrīksties būt gudrs” (latīniski) *** Conspiro – spero – mazliet apsastrādāts latīņu teiciens “Kamēr elpoju – ceru”. Rīga, 9.X "Zvaigžņu karu" sezona turpinās. 6. novembrī Zeļļu ielā un arī turpmāk - parasti katra mēneša otrajā sestdienā - notiks Erudītu Līgas sacensības. LEL, lai arī neveic īpašu reklāmas darbu (erudīti cilvēki vienalga zina par tās eksistenci), skaitās vecākā un visstiprākā pēc sastāva no Latvijā notiekošajām erudītu sacensībām. Tādi vārdi kā Viktors Insbergs, Pēteris Veidemanis, Dagnija Šmite vai Ruta Raimo inteliģentiem ļaudīm komentārus neprasa. LEL sacensības ir pilnīgi atvērtas, tajās piedalās bez vecuma un intelekta ierobežojuma. Tālab cilvēks, kuram varbūt pat nav īpašas erudīcijas, toties ir smadzenes un prasme tās pielietot, gluži pēdējais nepaliks - uz LEL sacensībām tradicionāli ierodas daži tādi, kuriem būtiski tikai piedalīties šajā pasākumā. Ir bijusi pat reize, kad 13-gadīgs meitēns tika gandrīz līdz tabulas vidusstrīpai, tā pierādot, ka prasme strādāt ar informāciju ir ne mazāk svarīga kā viņas zināšana, tomēr šis gadījums palicis īpašs. Parasti sacensībās tiek iekļauta krustvārdu mīklu minēšana un erudīcijas testi, kuri no "Prāta bankas" tipa spēlēm atšķiras visai maz. Šai reizē gaidāms arī muzikāli sportisks konkurss un erudīcijas datorspēle komandām (komandas parasti tiek sastādītas turpat uz vietas no esošā materiāla). Reizēm ir "karstā karte" - kurš ātrāk parādīs uz kartes kādu ar kaut ko ievērojamu vietu vai rajonu. Gluži līdz paukošanai ar rādāmkociņiem nonākuši neesam, tomēr šī veida sacensības prasa arī zināmu agresivitāti. Gadās arī cita veida konkursi. Jāatceras, ka gandrīz visas sacensības ir individuālas un kaut ko prasīt apkārtējiem var tikai, kamēr nav sākusies risināšana. Tāpēc ļoti ieteicams jaunajiem, kas atnākuši kopā, nesasēsties vienā kompānijā, bet sadalīties tā, lai tuvumā ir kāds pieredzējis dalībnieks. Līdzi vajag ņemt pildspalvu un zīmuli, ieteicams arī dzēšamais un kāds papīra gabals. 2004. gada 9. oktobris Sezonas atklāšanas sacensības noritēja normālā kārtībā, un ja arī mēs drusku pārtaisījām zāli, kurā sēdējām, tas nebija aiz ļauna prāta :) Kā parasti, bija sīkas tehniskas kļūmes, kuras tika operatīvi novērstas. Erudīcijas tests izrādījās krietni īsāks, kā tapa gaidīts, tālab tas pagāja ātri, toties datormēģinājums imitēt telespēles prasīja daudz vairāk laika. Kopumā tas bija veiksmīgs, lai gan komandu sastādīšanas princips – būtībā kā pagadās – nepieļāva kaut kādas sportiskas intereses rašanos. Faktiski tās nebija komandas, bet uz vietas izveidotas četras grupas, kurām nebija dota ne pusstunda, lai izveidotu no salasītajiem cilvēkiem komandu. Tā kā tas arī ir vienīgais turnīrs, kura rezultāti jau ir zināmi, tad pievērsīšos tam. Nezinu, kā citus, bet mani stipri apmulsināja objektīvi stiprākās komandas kļūmes. Veidemaņa sastādītā grupa jau pašā startā atpalika no citiem un praktiski necīnījās ne par vienu vietu kā tikai savu ceturto. Pārējās trīs turējās līdzīgi, tomēr psiholoģiski noturīgākā Zaļaiskalnes grupa finišā pelnīti izgāja pirmajā vietā, neraugoties uz savām problēmām daudzās zināšanu sfērās. Objektīvi vājā Zača grupa pamanījās tikt otrajā vietā (un tikai tādēļ, ka pārāk gremdējās atmiņās par vairāku sekunžu senu pagātni, nespēja cīnīties par pirmo), jo Raimo vadītajai grupai izrādījās par daudz kapteiņu un šī grupa tālab nespēja pilnībā izmantot savu potenciālu. Latvijas Erudītu līgas 8. sezonas klātienes sacensību 1. nodarbība
*Ja dalībniekiem ir vienāds punktu skaits, tad augstāka vieta ir tam, kuram labāks rezultāts erudīcijas testā. Tomēr būtu pāragri uzskatīt, ka tie ir galīgie rezultāti. Ģēniji, kā zināms, ir visai izklaidīga publika, un tikai pēc turnamenta beigām mūsu tiesneši attapa, ka šauri specializētais uzdevums ar valstu himnām deva iespēju savākt vairāk punktu, kā erudīcijas tests un krustvārdu mīkla kopā. Tad nu tiesātāju kolektīvā dzima doma par uzskaites sistēmas maiņu ar atpakaļejošu datumu un piemērot pagājušā gada procentu metodi – kad katrā uzdevuma tiek skaitīts, cik procentu no iespējamiem punktiem savākts, un tad rēķināti tie. Tā nu var iznākt, ka visa šī lieta būs jāpārskaita un tad pat otrā vieta var mainīties, nerunājot jau par apakšgalu. Interesanti bija parēķināt, cik punktu erudīcijas testā savākuši komandu dalībnieki. Neapšaubāmi visvājākā komanda bija Zaļaiskalnes čempioniem – 133. Apmēram līdzīgas bija Zača (145) un Veidemaņa (142) komandas, bet tikpat neapšaubāmi spēcīgākā Raimo komanda (155) neko varenu nesasniedza. Vinnēja tā vienīgā komanda, kuras kodols bija sagatavots iepriekš - kas ir kārtējais pierādījums tam, ka no komandu sacensībām ir kāda jēga tikai tad, ja viņas tiek formētas pēc komandu spēlēs vispārpieņemtajiem principiem, citādi tās pārvēršas par nejēdzību. Tas gan, diemžēl, acīmredzot ir tikai raksta autora viedoklis. |
|